Apkures rēķini daudzām mājsaimniecībām, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi būtiski pieauguši. Saņemtās siltumenerģijas patēriņš janvārī faktiski pieaudzis vidēji par 30–50% lielāks, nekā tas bija iepriekšējā mēnesī. Patērētās siltumenerģijas pieaugums novērojams visā Latvijā.
Viens no faktoriem siltumenerģijas patēriņu pieaugumam ir aukstie laika apstākļi, kas bija novērojami janvārī, kad nokritās āra gaisa temperatūra. Apkures rēķinu pieaugumu īpaši izjūt iedzīvotāji, kuru nami nav ne renovēti, ne siltināti, un tādu ir vairākums.
Otrkārt jāņem vērā, ka, lai gan apkures tarifs nav pieaudzis, šajā apkures sezonā vairs nav pieejams valsts atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai.
Jāņem vērā, ka rēķinu ietekmē ēkai piegādātais siltumenerģijas apjoms un tas var atšķirties pat divām identiskām ēkām. To var ietekmēt ne tikai mājas tehniskais stāvoklis, bet arī iedzīvotāju paradumi, kā, piemēram, dzīvokļa komforta temperatūra un vēdināšanas paradumi.
Taupīt ir vērts arī daudzdzīvokļu mājās bez individuālas siltumenerģijas uzskaites. Lai arī tajās tiek uzskaitīta mājas kopējā patērētā siltumenerģija, kas proporcionāli tiek sadalīta pēc dzīvokļu kvadratūras, visiem vai vismaz lielākajai daļai iedzīvotāju īstenojot taupības pasākumus, to justu visa māja.
Ir dažādi veidi, kā mēs katrs varam panākt, lai apkures rēķini būtu mazāki:
- Temperatūras regulācija
Pat salīdzinoši vienkārši veidi reizēm palīdz ietaupīt ievērojamu siltumenerģijas daudzumu, piemēram, samazinot apkurināmo telpu temperatūru par vienu grādu, var ietaupīt līdz 5% no vajadzīgā siltumenerģijas patēriņa.
Savukārt, ja izlemsiet apkuri samazināt tikai naktī un darīsiet to nepareizi, rēķins var pat palielināties. Tie, kuriem ir regulējama apkures sistēma, naktī mājoklī nereti samazina siltuma līmeni, jo zemākā temperatūrā var labāk izgulēties. Daži temperatūru samazina arī citās telpās, kurās naktī neuzturas.
Lai ietaupītu, speciālisti iesaka temperatūru regulēt tā, lai tā dienas un nakts režīmā neatšķirtos par vairāk kā 3 grādiem. Pretējā gadījumā apkures sistēma, lai sasildītu telpu līdz dienas režīma temperatūrai, var patērēt vairāk enerģijas nekā tika ietaupīts naktī. Veselības speciālisti iesaka dienā telpās uzturēt aptuveni 21 grāda gaisa temperatūru, savukārt miegam ideāli piemērota aptuveni 18 grādu temperatūra.
Temperatūras izmaiņas mājai, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam, ir jānosaka ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, iegūstot 50% plus vienu balsi.
- Vēdinot telpas, izslēgt apkuri
Ja jūsu mājoklī ir uzstādīti siltuma padeves temperatūras regulatori, vēdināšanas laikā tos izslēdziet. Pretējā gadījumā vēdināšanas laikā tie sāks istabas sildīt intensīvāk, bet šis siltums izplūdīs ārā.
Speciālisti iesaka vēdināt, atverot vairākus logus tā, lai mājās izveidotos caurvējš un ātri nomainītos viss gaiss. Tam vajadzēs ne ilgāk kā 5–6 minūtes, bet pēc tam sāks atdzist mājokļa iekšējās sienas.
- Uzstādīt termoregulātorus
Lai kontrolētu siltuma patēriņu un nepieļautu telpu pārkaršanu, ieteicams radiatoriem uzstādīt termoregulatorus. Šī ierīce ir aprīkota ar termostatu, lai nodrošinātu komforta temperatūru telpās. Tas mēra istabas temperatūru un atbilstoši uzstādītajai vēlamajai temperatūrai izmaina siltuma padevi radiatorā.
Lai uzstādītu dzīvoklī termoregulatoru, mājas kopības lēmums nav nepieciešams, bet ir vajadzīgs saskaņojums ar ēkas pārvaldnieku.
Lai termoregulatori pildītu savu uzdevumu, tos jāuzstāda katram apkures radiatoram. Un svarīgi to izdarīt tehniski pareizi, lai neizjauktu ēkas iekšējās sistēmas balansu. Tādēļ visus ar apkures sistēmas remontu vai pilnveidošanu saistītos darbus vislabāk ir uzticēt pieredzējušiem speciālistiem.
- Neapklāt radiatorus un termoregulātorus
Ļoti svarīgi ir neapklāt radiatorus, lai siltais gaiss telpā varētu kustēties brīvi. Vēl svarīgāk ir neapklāt termostatus, lai tie varētu precīzi novērtēt, kāda šobrīd istabā ir gaisa temperatūra.
Gari un biezi aizkari, mēbeles, kas aizklāj jeb atrodas tuvu sildķermenim, rada apgrūtinājumu gaisa cirkulācijai telpā. Nav ieteicams aizklāt radiatorus arī, žāvējot uz tiem veļu.
- Novērst siltuma zudumus
Durvīm un logiem ir jābūt blīvi aizvērtiem. Nedrīkst pieļaut, ka siltums izplūst no dzīvokļa.
Apkures sezonas laikā kāpņu telpas ārdurvis un logus (arī pagrabā) ilgstoši nedrīkst turēt atvērtus.
Gadījumā, ja sildķermenī ir dzirdama “burbuļošana”, nekavējoties jāveic atgaisošana.
PVC konstrukcijas (plastmasas) logi jānoregulē.
Koka logu rāmja malās var ielikt pašlīmējošās blīvgumijas.
Ārdurvju hermetizēšanai ieteicams iegādāties pašlīmējošās birstes, kuras pielīmē iekšpusē pie durvīm. Šīs birstes izveido gaisa valnīti, kas nelaiž ārā silto gaisu, bet iekšā – auksto.
- Karstā ūdens ekonomija
Mājās kurās karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti, lai taupītu siltumenerģiju un samazinātu izdevumus, ieteicams veikt arī karstā ūdens ekonomijas pasākumus. Mainīt ūdens izmantošanas paradumus, piemēram:
- krānu atgriezt tikai tad, kad tas ir vajadzīgs;
- ekonomēt iespējams arī vannas vietā izvēloties dušu;
- tīrot zobus, trīs minūtēs iztek 20 litri ūdens;
- samazinot ūdens strūklu, var ietaupīt trešdaļu ūdens. Pilošs krāns palielina ūdens patēriņu līdz 10 litriem dienā;
- svarīga ir energoefektīva ūdens jaucējkrāna izvēle vai aeratora uzstādīšana pašreizējam jaucējkrānam. Aerators ir jaucējkrāna uzgalis, kas ūdeni sajauc ar gaisu, tādējādi samazinot ūdens patēriņu līdz pat 50%.