Katrā apkures sezonā, aktuāls kļūst jautājums par siltumenerģijas nodrošināšanu. Tā kā energoresursu cenas arvien saglabājas augstas, ikvienam ir svarīgi gan pārdomāti tērēt energoresursus, gan arī taupīt, kur un kā tas iespējams.
Daži taupības pasākumi būtu jāveic daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašnieku kopībai, bet dažus darbus var veikt arī katrs mājokļa saimnieks pats.
Taupīt ir vērts arī daudzdzīvokļu mājās bez individuālas siltumenerģijas uzskaites. Lai arī tajās tiek uzskaitīta mājas kopējā patērētā siltumenerģija, kas proporcionāli tiek sadalīta pēc dzīvokļu kvadratūras, visiem vai vismaz lielākajai daļai iedzīvotāju īstenojot taupības pasākumus, to justu visa māja.
Ir dažādi veidi, kā mēs katrs varam panākt, lai apkures rēķini būtu mazāki:
- Temperatūras regulācija
Pat salīdzinoši vienkārši veidi reizēm palīdz ietaupīt ievērojamu siltumenerģijas daudzumu, piemēram, samazinot apkurināmo telpu temperatūru par vienu grādu, var ietaupīt līdz 5% no vajadzīgā siltumenerģijas patēriņa.
Savukārt, ja izlemsiet apkuri samazināt tikai naktī un darīsiet to nepareizi, rēķins var pat palielināties. Tie, kuriem ir regulējama apkures sistēma, naktī mājoklī nereti samazina siltuma līmeni, jo zemākā temperatūrā var labāk izgulēties. Daži temperatūru samazina arī citās telpās, kurās naktī neuzturas. Lai ietaupītu, speciālisti iesaka temperatūru regulēt tā, lai tā dienas un nakts režīmā neatšķirtos par vairāk kā 3 grādiem. Pretējā gadījumā apkures sistēma, lai sasildītu telpu līdz dienas režīma temperatūrai, var patērēt vairāk enerģijas nekā tika ietaupīts naktī.
Veselības speciālisti iesaka dienā telpās uzturēt aptuveni 21 grāda gaisa temperatūru, savukārt miegam ideāli piemērota aptuveni 17 grādu temperatūra.
Temperatūras izmaiņas atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam ir jānosaka ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, iegūstot 50% plus vienu balsi.
- Vēdinot telpas, izslēgt apkuri
Ja jūsu mājoklī ir uzstādīti siltuma padeves temperatūras regulatori, vēdināšanas laikā tos izslēdziet. Pretējā gadījumā vēdināšanas laikā tie sāks istabas sildīt intensīvāk, bet šis siltums izplūdīs ārā.
Speciālisti iesaka vēdināt, atverot vairākus logus tā, lai mājās izveidotos caurvējš un ātri nomainītos viss gaiss. Tam vajadzēs ne ilgāk kā 5–6 minūtes, bet pēc tam sāks salt mājokļa iekšējās sienas.
- Uzstādīt termoregulātorus
Lai kontrolētu siltuma patēriņu un nepieļautu telpu pārkaršanu, ieteicams radiatoriem uzstādīt termoregulatorus. Šī ierīce ir aprīkota ar termostatu, lai nodrošinātu komforta temperatūru telpās. Tas mēra istabas temperatūru un atbilstoši uzstādītajai vēlamajai temperatūrai izmaina siltuma padevi radiatorā.
Lai uzstādītu dzīvoklī termoregulatoru, mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums nav nepieciešams, bet ir vajadzīgs saskaņojums ar ēkas pārvaldnieku.
Lai termoregulatori pildītu savu uzdevumu, tos jāuzstāda katram apkures radiatoram. Un svarīgi to izdarīt tehniski pareizi, lai neizjauktu ēkas iekšējās sistēmas balansu. Tādēļ visus ar apkures sistēmas remontu vai pilnveidošanu saistītos darbus vislabāk ir uzticēt pieredzējušiem speciālistiem.
· Neapklāt radiatorus un termoregulātorus
Ļoti svarīgi ir neapklāt radiatorus, lai siltais gaiss telpā varētu kustēties brīvi. Vēl svarīgāk ir neapklāt termostatus, lai tie varētu precīzi novērtēt, kāda šobrīd istabā ir gaisa temperatūra.
Gari un biezi aizkari, mēbeles, kas aizklāj jeb atrodas tuvu sildķermenim, rada apgrūtinājumu gaisa cirkulācijai telpā. Nav ieteicams aizklāt radiatorus arī, žāvējot uz tiem veļu.
- Novērst siltuma zudumus
Durvīm un logiem ir jābūt blīvi aizvērtiem. Nedrīkst pieļaut, ka siltums izplūst no dzīvokļa.
Apkures sezonas laikā kāpņu telpas ārdurvis un logus (arī pagrabā) ilgstoši nedrīkst turēt atvērtus.
Gadījumā, ja sildķermenī ir dzirdama “burbuļošana”, nekavējoties jāveic atgaisošana.
Plastmasas logi jānoregulē.
Koka logu rāmja malās var ielikt pašlīmējošās blīvgumijas.
Ārdurvju hermetizēšanai ieteicams iegādāties pašlīmējošās birstes, kuras pielīmē iekšpusē pie durvīm. Šīs birstes izveido gaisa valnīti, kas nelaiž ārā silto gaisu, bet iekšā – auksto.
- Karstā ūdens ekonomija
Mājās kurās karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti, lai taupītu siltumenerģiju un samazinātu izdevumus, ieteicams veikt arī karstā ūdens ekonomijas pasākumus. Mainīt ūdens izmantošanas paradumus, piemēram:
- Krānu atgriezt tikai tad, kad tas ir vajadzīgs;
- Ekonomēt iespējams arī vannas vietā izvēloties dušu;
- Tīrot zobus, trīs minūtēs iztek 20 litri ūdens. Samazinot ūdens strūklu, var ietaupīt trešdaļu ūdens.
- Pilošs krāns palielina ūdens patēriņu līdz 10 litriem dienā.
- Svarīga ir energoefektīva ūdens jaucējkrāna izvēle vai aeratora uzstādīšana pašreizējam jaucējkrānam. Aerators ir jaucējkrāna uzgalis, kas ūdeni sajauc ar gaisu, tādējādi samazinot ūdens patēriņu līdz pat 50%.
Optimālā telpu temperatūra
Dzīvojamā istaba no +21 līdz +23°C;
Guļamistabā no +18 līdz +21°C’;
Bērnu istabā no +21 līdz +23°C;
Virtuvē +18°C;
Vannas istabā +23°C
Koridors vai halle no +16 līdz +18°C.
Kā optimizēt siltuma patēriņu un maksāt mazāk par apkuri? Skatīt šeit.