Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome ar 2019.gada 12.decembra lēmumu Nr.187 ir apstiprinājusi sekojošus SIA “GROBIŅAS NAMSERVISS” ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus:

• ūdensapgādes pakalpojumu tarifs – 0,93 EUR/m³ (bez pievienotās vērtības nodokļa);
• Grobiņas novada Grobiņas pilsētas, Grobiņas pagasta Robežnieku ciema, Dubeņu ciema un Grobiņas pagasta “Āres” kanalizācijas pakalpojumu tarifs – 1,23 EUR/m³ (bez pievienotās vērtības nodokļa);
• Grobiņas novada Grobiņas pagasta Cimdenieku ciema kanalizācijas pakalpojumu tarifs – 1,63 EUR/m³ (bez pievienotās vērtības nodokļa);
• Grobiņas novada Medzes pagasta Kapsēdes ciema kanalizācijas pakalpojumu tarifs – 1,49 EUR/m³ (bez pievienotās vērtības nodokļa);
• Grobiņas novada Bārtas pagasta Bārtas ciema kanalizācijas pakalpojumu tarifs – 0,81 EUR/m³ (bez pievienotās vērtības nodokļa);
• Grobiņas novada Gaviezes pagasta Gaviezes ciema kanalizācijas pakalpojumu tarifs – 0,75 EUR/m³ (bez pievienotās vērtības nodokļa).

Tarifi stājas spēkā 2020.gada 1.aprīlī.

Ar šo lēmumu tiek atcelti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2011.gada 17.augusta lēmums Nr.236 “Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Grobiņas novada namsaimnieks” ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifiem” (Latvijas Vēstnesis, 2011, 131.nr.) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2016.gada 17.marta lēmums Nr.35 “Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “GROBIŅAS SILTUMS” ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifiem” (Latvijas Vēstnesis, 2016, 58.nr.).

Lēmums publicēts 17.12.2019. izdevumā “LATVIJAS VĒSTNESIS”. Ar lēmuma pilnu saturu var iepazīties mājas lapā – https://www.vestnesis.lv/op/2019/253.16 .

SIA “GROBIŅAS NAMSERVISS”, reģ. Nr. 42103012383, izsludina lietotas tehnikas mutisku izsoli ar augšupejošu soli: vieglais pasažieru mikroautobuss VW KOMBI, valsts reģ. Nr. LL 1275, izlaides gads – 2010., dīzelis, tehniskā apskate līdz 19.08.2019. Izsoles sākumcena EUR 1054.00 bez PVN.

Izsoles datums – 2019.gada 6.novembris, plkst. 10.00. Pieteikšanās izsolei ir personīga līdz 2019.gada  5.novembrim plkst. 18.00.

Izsoles noteikumi pieejami: šeit.

Lai mazinātu lietus ūdens notekūdeņu īpatsvaru centralizētā kanalizācijas sistēmā, kas būtiski ietekmē uzturēšanas izmaksas, aicinām Grobiņas iedzīvotājus – privāto māju īpašniekus, daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājus un uzņēmumus, informēt SIA “GROBIŅAS NAMSERVISS” līdz 2019.gada 1.septembrim, kuri novada lietus ūdens notekūdeņus centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Pēc saņemtās informācijas, SIA “GROBIŅAS NAMSERVISS” vienojoties ar pakalpojuma lietotāju apsekos objektu un noslēgs savstarpēju līgumu.

Pakalpojuma lietotāji, kuri informēs SIA “GROBIŅAS NAMSERVISS” par lietus ūdens notekūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā, tiks iekļauta samaksa rēķinā par lietus ūdens notekūdeņiem pēc aprēķina. Savukārt tie pakalpojuma lietotāji, kuri novada lietus ūdens notekūdeņus centralizētajā kanalizācijas sistēmā, un nav informējuši par to SIA “GROBIŅAS NAMSERVISS”, sākot ar 2020.gada 1.janvāri tiks izrakstīts rēķins pēc aprēķina.

Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumu Nr.174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.174) 49.punkts paredz, ka pakalpojuma lietotājam novadot centralizētajā kanalizācijas sistēmā lietus ūdeņus no sava nekustamā īpašuma teritorijas, to daudzums tiek iekļauts novadītajā kopējā notekūdeņu daudzumā un notekūdeņu apjomu (kubikmetri gadā) nosaka atbilstoši būvnormatīvam par kanalizācijas būvēm.

Pamatojoties uz minēto, ir jāveic samaksa par lietus notekūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā rēķinā norādītajā apmērā.

Centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmo lietus notekūdeņu daudzums gadā tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 “Kanalizācijas būves” (turpmāk LBN 223-15) 29.punktu, izmantojot sekojošu formulu:

W_gada = 10 x H_gada x F x Ψ x 0,7, kur:

W_gada – lietus notekūdeņu daudzums gadā (m3);

H_gada – nokrišņu slānis attiecīgajā vietā (mm), atbilstoši LBN 223-15 pielikuma 19. tabulai – Liepājā 690 mm;

F – noteikta seguma veida noteces platība no kopējās teritorijas platības (ha);

Ψ – notekas koeficients, kas atbilst noteiktam virsmas tipam atbilstoši LBN 223-15 pielikuma 18. tabulai;

0,7 – notekas papildkoeficients, ņemot vērā sniega tīrīšanu un daļējo izvešanu, kā arī citus zudumus aprēķinot kopējo gada apjomu.

Notekas koeficients (ψ) noteikts atbilstoši apsekošanas laikā konstatētajam faktiskajam Jūsu teritorijas noteces virsmas seguma tipam.

Virsmas tipam atbilstošs notekas koeficients (LBN 223-15 pielikums – 18.tabula)

Aicinām iedzīvotājus uz sadarbību un būt atsaucīgiem!

Kontaktinformācija:

SIA “GROBIŅAS NAMSERVISS”

634 90230

birojs@grobinasnamserviss.lv

Šā gada 1.janvārī stājās spēkā Ugunsdrošības noteikumu prasība, kas aizliedz daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves.

Kāpēc šāda prasība iekļauta Ugunsdrošības noteikumos?

Minētā prasība Ugunsdrošības noteikumos iekļauta pēc gāzes ekspertu un skursteņslaucītāju atzinuma, jo, piemēram, pievienojot tvaika nosūcēju vienīgajam dabīgās ventilācijas kanālam, tiek traucēta paredzētā gaisa apmaiņa virtuvē, kas objektos, kuros tiek izmantota dabasgāze, var radīt spādzienbīstamu gāzes koncentrāciju.

Kādēļ prasība attiecināma uz namiem, kur izmanto dabasgāzi?

Dabasgāze ir vieglāka par gaisu un tā koncentrējas telpas augšējā daļā, tādēļ arī  dabīgās ventilācijas sistēma ierīkota, lai dabasgāzes noplūdes gadījumā telpa tiktu izvedināta caur dabīgās ventilācijas kanālu, kura ievads atrodas telpas augšējā daļā pie griestiem. Tas nereti ir vienīgais ventilācijas kanāls, līdz ar to nosprostot ventilāciju ar tvaika nosūcēju nedrīkst.

Kā tiks pārbaudīts, vai prasība tiek ievērota?

Ugunsdrošības prasību mērķis nav iedzīvotāju sodīšana, bet gan drošas vides veidošana un uzturēšana. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nepārbaudīs katru mājokli un pārbaudes, galvenokārt, tiks veiktas tajos mājokļos, par kuriem tiks saņemti iesniegumi vai sūdzības vai būs notikuši ugunsgrēki. Iespēju robežās notiks dzīvojamā sektora apsekošana par ugunsdrošības prasību ievērošanu mājokļos un koplietošanas telpās. Dzīvojamā sektora pārbaudes nebūs nekas jauns, jo tās notiek katru gadu un notiks arī turpmāk.

Ko darīt, ja tvaika nosūcējs noslēdz vienīgo dabīgās ventilācijas kanālu?

Obligāti veicamā darbība – atvienot tvaika nosūcēju no dabiskās ventilācijas kanāla. Atgādinām, ka dabīgā ventilācija ir būves pamatkonstrukcija un jebkura iejaukšanās, piemēram, bez saskaņojuma pārbūvējot dabīgo ventilāciju un pievienojot tvaiku nosūcēju, nekad nav bijusi pieļaujama un uzskatāma par patvaļīgu būvniecību.

Kādi ir iespējamie problēmas risinājumi?

1.       Noskaidrot, kāds ir tvaika nosūcēju modelis, proti, vai tajā var ielikt speciālos filtrus(piemēram, ogles filtrs smaržu noņemšanai un dūmu filtrs dažādu citu izgarojumu attīrīšanai)kas nodrošina tvaiku attīrīšanu recirkulācijas režīmā, vai nomainīt esošo tvaika nosūcēju ar tādu, kas var strādāt recirkulācijas režīmā. Vienlaicīgi norādām, kā šādi filtri ir regulāri jākopj un nepieciešamības gadījumā jāmaina, mainīšanas biežums ir atkarīgs no ēdiena gatavošanas biežuma un tvaiku (taukvielu) intensitātes daudzuma (kontrole reizi pusgadā).

2.       Jaunā ventilācijas kanāla izbūve visai dzīvojamai mājai. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka:

• būvdarbiem ir jāsaņem kopīpašnieku piekrišana,
• jāiesaista sertificēts ventilācijas sistēmu speciālists, sertificēts būvkonstruktors un sertificēts arhitekts,
• jāveic ēkas tehniskā apsekošana,
• ja ēka ir kvalificējama kā būves trešā grupa (piemēram, ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, vai, kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs), tad būvprojektam būs jāveic būvekspertīze.

3.       Individuālais risinājums dabīgās ventilācijas izbūvei konkrētajā dzīvoklī. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka:

• visas izmaksas gulstas uz konkrētā dzīvokļa īpašnieku,
• būvdarbiem ir jāsaņem kopīpašnieku piekrišana,
• jāiesaista sertificēts ventilācijas sistēmu speciālists, sertificēts būvkonstruktors un sertificēts arhitekts,
• jāveic ēkas tehniskā apsekošana,
• ja ēka ir kvalificējama kā būves trešā grupa (piemēram, ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, vai, kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs), tad būvprojektam būs jāveic būvekspertīze.

Atgādinām, ka atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu 80.punkta prasībām dabīgās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra ne retāk kā reizi 5 gados, savukārt, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi 3 gados. Dabīgās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra speciālists, kurš var apliecināt, ka ir tiesīgs to darīt.

VUGD aicina neatlikt rūpes par savu un tuvinieku drošību, bet gādāt, lai mājoklis būtu drošs! Ja jums ir radušies jautājumi par ugunsdrošību mājoklī, vaicājiet VUGD amatpersonām – rakstiet, zvaniet vai nāciet uz jums tuvāko daļu vai posteni!

Š.g. no 10. līdz 13.septembrim tiks veikti ūdensapgādes sistēmas tīrīšanas un dezinfekcijas darbi, izmantojot videi draudzīgu attīrīšanas un dezinfekcijas maisījumu “ALBIFLEX-3000-A” un “ALBIFLEX-BR-BIO”. Iespējama īslaicīga ūdens kvalitātes pasliktināšanās dzelzs nogulšņu veidā.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

Informācijai:

SIA „GROBIŅAS NAMSERVISS” valdes locekle Evita PŪĶE, tālr.nr.634 90228